UZŅĒMĒJU DIENAS

KURZEMĒ

Jaunumi

IENĀC, ATKLĀJ, IEPAZĪSTI!

Kā ilgtspēja rada pievienoto vērtību uzņēmumam

Adriāna Kauliņa

Swedbank Ilgtspējas attīstības vadītāja

Sabiedrības izpratnē ilgtspēja visbiežāk saistās ar zaļajiem jautājumiem. Tiesa, vides jautājumi patiešām kļuvuši par šodien visaktuālāko ilgtspējas tēmu, kam svarīgumu un steidzamību piešķir arī likumdošanas virzība, bet tā ir tikai viena no šķautnēm.

Otra lielā ilgtspējas tēma saistās ar sabiedrību: tie ir darba apstākļi, kur vīriešiem un sievietēm par vienādu darbu maksā vienādu algu, kur darba slodze ir balansā ar brīvo laiku, kur tiek domāts par darbinieku zināšanu un prasmju attīstību, kur katrs var būt viņš pats un justies labi. Daži uzņēmumu skats pat sniedzas tālāk par sava biroja vai rūpnīcas teritoriju, kur uzņēmums ar savām kompetencēm un resursiem mēģina ietekmēt pozitīvus procesus sabiedrībā, piemēram, ceļot izglītības kvalitāti katram bērnam Latvijā.

Trešais ilgtspējas jautājumu loks skar labu pārvaldību jeb veidu, kā tiek pieņemti lēmumi, kā uzņēmums tiek vadīts un kā tas veido attiecības ar darbiniekiem, klientiem, partneriem tā, lai šīs attiecības viestu uzticēšanos un paļāvību, ka vērā tiek ņemts gan likums, gan iesaistīto pušu intereses. Zināmā mērā šo pieeju var raksturot kā tādu, kas ir diametrāli pretēja “sarunāšanai”, “pazīšanās izmantošanai”, “shēmošanai” un “sava panākšanai par jebkuru cenu”.

Par katra virziena aktivitātēm eksperti diskutēs LTRK Iespēju festivāla “Uzņēmēju dienas Kurzemē 2021" foruma sesijā “Ilgtspēja – kas ir kas?”. Bet kas šos jautājumus vieno un kāpēc uzņēmumam par tiem domāt? Ir vairākas prizmas, kā uz šo jautājumu skatīties.

Viena ir filozofiskais skatījums uz uzņēmuma eksistences mērķi. Kamēr tas tiek definēts tikai kā ienākuma radīšana uzņēmuma īpašniekiem, ilgtspēja aprobežosies ar ziedošanas aktivitātēm. Turpretī, ja peļņu īpašnieki redz kā uzņēmuma pastāvēšanas nosacījumu, bet uzņēmuma darbības mērķis ir plašākas sabiedrības ieguvums, tad vides, pārvaldības un sociālās iniciatīvas savu vietu atrod dabiski. Plašāks sabiedrības ieguvums, ko modernie ekonomisti pasaulē plaši apraksta kā “shared value”, ir stāsts par uzņēmumu, kas naudu pelna risinot sabiedrības vajadzības, par uzņēmumu, kam darbinieki lepojās piederēt, par uzņēmumu ar cieņu pret dzīvo dabu un prasmi saredzēt savu atbildību arī tālāk par tiešo izdevumu cipariem.

Cita prizma ir skats uz ilgtspēju kā uz resursu prasmīgu apsaimniekošanu. Uzņēmēja domāšanai ir saprotamas rūpes par sev piederošiem aktīviem. Piemēram, cilvēkresursi ir kapitāls, tas spēj radīt vislielāko pievienoto vērtību, ja darbinieki ir veseli, priecīgi, motivēti un prasmīgi. Vājināt šo kapitālu, pārkāpjot darba tiesības vai taupot uz veselības un darba drošības rēķina, nozīmē “iešaut sev kājā”. Cits piemērs: dabas resursi – izejmateriāli un enerģija, prasmīga uzņēmēja rokās tiks tērēti taupīgi un atbildīgi, meklējot iespējas rast pilnvērtīgu pielietojumu visā ražošanas procesā, mazinot atkarību no ierobežotiem resursiem. Šo mūsdienīgo pieeju plaši apraksta “The Five Capitals Model”, pretstatot to Ādama Smita un Karla Marksa pārstāvētajai ekonomikas teorijai un vainojot tās nepilnības šodienas vides un nevienlīdzības problēmās.

Vēl viens skats uz ilgtspēju ir kā uz risku vadību: ilgtspēja ir uzņēmuma savlaicīgs darbs ar virkni specifisku jautājumu, kas, atstāti bez ievērības, ilgtermiņā var sarežģīt uzņēmuma darbību un ietekmēt uzņēmuma finanšu situāciju. Piemēram, apkārtējās vides piesārņojums būs ne tikai skandāls, no kā cietīs reputācija un kas liks klientiem novērsties, bet tas arī materializēsies kā naudas sods un sakopšanas darbu izmaksas. Preventīvi novēršot varbūtības iestāšanos vai laicīgi sagatavojot scenārijus optimālai rīcībai, uzņēmums kļūst pasargātāks pret satricinājumiem. Šie ir finansistu vidū populāri apsvērumi, kas ir arī iemesls, kāpēc pasaulē strauji aug “ESG investment” jeb tendence investēt ilgtspējīgos uzņēmumos un ļauj ilgtspējīgiem uzņēmumiem būt ienesīgākiem.

Visbeidzot, lai arī kurš no skatījumiem šķistu simpātiskākais, pat ar ļoti tradicionālu skatījumu ilgtspējas aktivitātes spēj dot pievienoto vērtību uzņēmumam – savlaicīga sabiedrības, darbinieku jaunās paaudzes un likumdevēju gaidu uztveršana, laicīga sagaidāmo pārmaiņu izpēte, biznesa procesu, stratēģiju un aktīvu pārvērtēšana un pielāgošana dod konkurētspējas priekšrocības, bet globālo spēlētāju piegādātājiem dod iespēju atrast vai uzlabot vietu ienesīgās piegādes ķēdēs -  starptautiskie uzņēmumi mēdz prasīt saviem ilgtspējas kritērijiem līdzvērtīgu sniegumu arī no saviem piegādātājiem.